ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Kvadriga (Квадрига, quadriga) Latīņu: quadri un iugum

- rati vai vezums, kurā iejūgti četri zirgi. Šāda tipa pajūgi tika izmantoti Romas impērijas zirgu skriešanas sacīkstēs, un šī tradīcija tika pārmantota no senatnes olimpiskajām spēlēm. Saukti arī par kaujas vai kara ratiem. Viens no senākajiem šādu ratu attēliem ir ar spārnoto uzvaras dievieti Niki (no 425. g. p.m.ē.) no tā saucamā Atēnas bareljefa, pašlaik glabājas Britu muzejā Lomdonā. Kvadriga ir ļoti izplatīts mākslas sižets kopš senatnes, jo tas simbolizē dievu (dievību) vai varoņu goda braucienu. Bija Slavas kvadrīgas kā triumfu simboli, kur pajūgu vadīja Uzvaras vai Likteņa dieviete. Tīri mākslas nozīmē, kvadrigas vadīja Apolons vai Febs, simboliski izdzenājot Nakti un izstarojot gaismu. Ar kvadrigām vaiņagotas arī vairākas Triumfa arkas, tai skaitā Ģenerālā Štāba arka St. Pēterburgā, Brandenburgas vārti Berlīnē, teātru un parlamentu ēku frontoni. Jēdzienu par kaujas Slavas ratiem izmanto arī poētiskā vai pārnestā nozīmē.
Par zināmu kvadrigas līdzinieku latviskajā izpratnē var uzskatīt četrjūgu, bet ne folklorā, ne mākslas darbos tas attēlots nav.

1. attēlā - divas kvadrigas (augšējā apzeltīta) Barselonas parka strūklakas ansamblī.

2. attēlā - Brandenburgas vārtu kvadriga, 1788.-1791.g, tēlnieks J.G.Šadovs, Berlīne.