ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Konventa nocietinājuma pils (Фортификационное сооружение типа конвента, Convent fortification castle)

- klostera dzīvojamā ēka, kā arī pils tips viduslaikos, kam četri pils korpusi ar torņiem aptver taisnstūrveida pagalmu. Arī pats klosteris vai nocietināta viduslaiku pils, kuras korpusi no četrām pusēm ietver taisnstūra iekšējo pagalmu. Vārda skaidrojums saistīts ar norobežošanos no ārējās pasaules gan garīgajos, gan laicīgajos nolūkos. Vēlāk šadus kompleksus visai bieži izmantoja kā cietumus. Literatūrā šāds celtņu tips pastāv joprojām fantastiskajos romānos, kur varonim jātiek vai nu iekšā, vai nu, pārvarot dažādas briesmas, no tās jābēg.
Izcils konventa nocietinājuma pils (pagalms, ap kuru pa perimetru kārtoti būvķermeņi) paraugs Latvijā ir Cēsu pils, kuras celtniecības sākumposms tiek datēts no 1207.gada līdz 1236.gadam. Tas ir konventa tipa celtņu komplekss, ko ieskauj nocietinājuma grāvji. Dažas konventa tipa pilis ir atjaunotas, piemēram, Ēdoles pils. Nedaudz jaunāks, bet labi saglabājies, ir Šlokenbekas pils komlekss netālu no Tukuma. Arī Rīgas pils piederēja šim tipam, bet nekādu grāvju sen nav.

1. attēlā - konventa tipa ordeņa pils Sāremā, Igaunija.

2. attēlā - konventa tipa centrālā daļa pirmajā Jelgavas pilī, makets no Jelgavas muzeja.