ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Forts (форт, fort) latīņu: fortis

- samērā liels noslēgts nocietinājums, arī neliels cietoksnis. Parasti tiek novietots pilsētas augstākajā daļā, uzkalnā, lai nodrošinātu savlaicīgu pilsētas iedzīvotāju brīdināšanu par ienaidnieka tuvošanos. Par fortiem mēdz saukt arī ir nocietinājumu sistēmas sargtorņu augstāko daļu. Fortu izcelšanās saistīta ar Seno Romu, kuras iekarojumu gaitā tika izstrādāta fortifikācija (nocietinājuma efektīvākais plānojums). Fortu veiksmīga aizstāvēšana (vai, gluži otrādi, kapitulācija) vēl pat Jauno laiku gaitā bija pilsētai liktenīga un bieži kļuva par mākslas darba iedvesmojošo pamatu. Tā, amerikāņu Mc Henry forta aizstāvēšana 1812. gada kara laikā pret angļu kuģiem rosināja ne tikai par gleznu un Frensisa Keija poēmas sižetu, bet dzejas rindas no šīs poēmas kļuva par ASV nacionālo himnu.
Patlaban pastāv iespēja apmeklēt Liepajas Karaostas Ziemeļu fortus, kuri atrodas cietokšņa ziemeļu daļā pie jūras, un pat piedalīties interaktīvajā spēlē "Bēgšana no PSRS". Cietoksnis būvēts XIX-XX gadsimtu mijā, lai pasargātu Liepājas (cariskās Krievijas) jūras kara bāzi iespējama uzbrukuma gadījumā. Līdz 1994. gadam tā bija PSRS slēgtā militārā teritorija. Arī Daugavgrīvas cietoksni dažreiz sauc par fortu, jo tas nevien sargāja Rīgu, bet no tā augstākā punkta (cietokšņā plānā ar to apzīmēts tieši baznīcas tornis) bija iespējams informēt rīdziniekus par naidīgo kuģu tuvošanos no jūras puses.

1. attēlā - forta nocietinājums ar sarga būdu torņa galā Florencē.

2. attēlā - bijušā baznīcas torņa (XIX gs.), vēlāk ūdenstorņa atliekas Daugavgrīvas fortā.