ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Šūnakmens (известковый туф, травертин, travertine, calc-tuf)

- ir viena no kaļķakmens formām, kas parasti sastopama minerālo avotu, it īpaši, karsto, apkaimē. To dažkārt sauc arī par trevertīnu, un kopš senatnes izmanto celtniecībā un arhitektūrā, tai skaitā Renesanses Itālijā. Šūnakmens rupjā un nevienmērīgā faktūra dod iespēju spilgtināt ēkas formas, piešķirot tai varenību un dabiskumu.
Starptautiskā planētas Zeme gada ietvaros Latvijas ģeologi pasludinājuši šūnakmeni par nacionālo ģeoloģisko simbolu. Tas ir stipri sacementēts saldūdens kaļķieža paveids, ko sauc arī par kaļķa tufu un blīvo avotkaļķi; tam ir arī vairāki vietēja rakstura nosaukumi: Bauskas apkārtnē – radzis, Raunas apkārtnē – pūrāsis, Pļaviņu apkārtnē – sūnakmens, Kurzemē – ķauķis. (no www.videsvestis.lv 2008.g Nr7/8) Tomēr vislabāk šūnakmens ir atpazīstams kā Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa materiāls. Tāpat arī bijušās Ata Ķeniņa ģimnāzijas ēkās (vienā no nacionālā romantisma paraugiem) apdarē izmantots šūnakmens, kas pēc pasūtītāja īpašās ieceres ticis savākts no Staburaga atlūzām.

1. attēlā - St.Lorenco bazilika no šūnakmens, Florence, XI-XIII gadsimts.

2. attēlā - Ata Ķeniņa ģimnāzija (mūsdienu 40. Rīgas vidusskola) Tērbatas ielā, arhitekti K.Pēkšēns, E.Laube, 1905.g.