ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Komēdija (Комедия, comedy) grieķu: κωμῳδία [kōmōidía]

- vispārējā nozīmē - luga ar laimīgām beigām. Mūsdienu izpratnē tas ir jebkura satura vai nozīmes darbs, kura humoristiskais komponents domāts smieklu izraisīšanai, pārsvarā teātrī, televīzijā, kino u.c. Komēdijas izpratne ir jāatšķir no tās akadēmiskās nojēgas, proti, komiskā teātra, jo Eiropā kopš Senās Grieķijas laikiem to saista ar Atēnu demokrātiju, kad publisko satīru interpretēja komiskie aktieri teatralizētā veidā. Tēatra mākslas jomā tā ir izrāde (luga), kuras saturā ir dažādas sadzīviskas, arī jūtu, problēmas bez traģiskā elementa, pārsvarā labdabīgas. Komēdija mēdz būt arī sociāla, kad it kā jautrais darbības tonis un asprātīgās replikas zināmā mērā maskē satīrisko sabiedrības vājo punktu izcelšanu. Aristotelis uzskatījis komēdiju par zemāko dramaturģijas žanru, kas domāts masu publikas izklaidei. Tomēr pastāv arī pamatots uzskats, ka XVIII gadsimta dramaturga P.Bomaršē lugas "Figaro kāzas" uzvešana pat esot tuvinājusi 1789. gada Lielo franču revolūciju. Komēdijās pat negatīvie personāži, būdami smieklīgi, nekļūst par ļaunuma iemiesojumu, drīzāk par izsmiekla objektu. Slavena ir itāļu komēdija, t.s. Comedia del Arte, kad tās tradicionālie personāži ir noteiktās maskas-tipi. Kad komēdija ir tuvāka "joku lugai", to sauc arī par vodeviļu.
Par pirmo latviešu komēdiju autoru pieņemts uzskatīt Rūdolfu Blaumani, turklāt viņa komēdija "Skroderdienas Silmačos" ik gadu jau vairākus gadu desmitus tiek uzvesta Nacionālajā teātrī gandrīz mēnesi katru vakaru pirms Jāņu dienas. PSRS laikā, kad Līgo svētki oficiāli tika uzskatīti par buržuāziski nacionālistisku pasākumu, "Skroderdienu" uzvedums kļuva par nacionālo tradīciju. Par pirmo komēdijas uzvedumu latviešu valodā tiek uzskatīta no vācu valodas tulkota un 1868.gadā pašdarbnieku aktieru uzvestā luga "Žūpu Bērtuls".

1. attēlā - L.Klozada piemineklis slaveno komēdiju autoram Bomaršē, 1895.g, Parīze.

2. attēlā - pašdarbnieku izrādes "Žūpu Bērtuls" afiša, 1868.g., Eduarda Smiļģa Teātra muzejs.