ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Kults (культ, cult, worship)

- būtnes vai cita objekta pielūgšana, ar to saistītās ceremonijas, reliģiskas vai sadzīviskas. Dažreiz jēdzienu pastarpina mūsdienu izpratnē, piemēram, lietu kults, jaunības kults, aktieru kults, modes kults, naudas kults. Parādījies pat jēdziens par “kulta personu”. Dažiem kultiem mēdz būt arī pozitīva loma, piemēram, pēdējā laikā sāk veidoties “veselīga dzīves veida kults”. Savukārt dažādu konfesiju lūgšanas nami tiek saukti par “kulta ēkām”. Viduslaikos, savukārt, īpaši populārs kļuva Daiļās Dāmas kults - zināmā mērā spītējot drūmajam un cietsirdīgajam laikmetam. Sievietes skaistuma ideālu noteica Madonna (Dievmāte), kurai bija jābūt slaidai un trauslai, vēlams ar šauru vidukli un pat gandrīz plakanām krūtīm. Dāmas matiem bija jābūt gariem, lokainiem un zeltainiem, acīm - zilām vai zaļām, degunam - īsam un taisnam, lūpām- pilnīgām, turklāt skaistumu papildināja bedrīte uz zoda. No estētikas viedokļa tēls bija nedaudz pretrunīgs, jo, no vienas puses, ķermeņa skaistums skaitījās grēcīgs, bet, pateicoties apspīlētām tērpa formām, zināmā mērā tika izcelts. Ideālajai Dāmai vajadzēja pārvietoties sīkiem solīšiem, nolaistām acīm - bet graciozi, veikli pieturot garo kleitu. Akvitānijas Alienora, kas paguva būt secīgi gan Francijas karaļa, gan Anglijas karaļa sieva, ārēji atbilda visiem skaistuma kanoniem, bet par spīti trauslajai ārienei bija gan valdonīga, gan drosmīga, gan gudra - un arī nežēlīga. Viņas kapa piemineklis diezgan labi attēlo šīs XII gadsimta Daīļas Dāmas būtību un joprojām kalpo par kulta objektu māksliniekiem un dzejniekiem, tāpat kā Senajā Akvitānijā. XX gadsimts iepazīstināja Eiropu ar jaunu - totalitāro valstu vadoņu kultu (Staļina, Hitlera, Musolīni), kam bija raksturīgas vai visas seno pagānu tautu kultu iezīmes. Diemžēl, virkne galma mākslinieku palīdzēja šiem kultiem nostiprināties.
Latvijā par kulta personām bieži vien kļūst pāragri bojā gājušie mākslinieki, piemēram piemēram, Mārtiņš Freimanis un Kaspars Streičs. Savukārt, par mūsu Daiļo Dāmu (kuras piederība latviešu kultūrai ir zināmā mērā mitoloģizēta, jo viņa bija pēc izcelšanās vāciete), var uzskatīt Turaidas Rozi. Mūsdienu Latvijā attieksme pret dzīvajām VIP-personām par kultu parasti nepārvēršas, bet "fanošanai" par sportistiem un mūziķiem tomēr piemīt neliela pagānisko kultu deva. Attiecībā uz vadoņa kultu Latvijā - tas atbilstoši Ulmaņa režīma autoritārajai nevis totalitārajai dabai laimīgā kārtā nav atstājis tik postošas sekas mūsu tautas apziņā.

1. attēlā - nezināms autors "Akvitānijas Eleonora", akmenī kalts kapakmens veidols, XIII gs. sākums, Fontenvrē abatija, Dienvidfrancija.

2. attēlā - Turaidas Rozes piemiņas vieta pie Turaidas baznīcas Siguldā.