ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Vairogs (karavīra) (щит, shield, targe)

- personīgā bruņojuma aizsarglīdzeklis, kas domāts uzbrukuma atvairīšanai gan no tiešā pretinieka puses (zobena, āvas, kara cirvja) sitieniem, gan no izšautām bultām vai šķēpa. Vairogi ir ļoti sens militārais izgudrojums, tie mēdz būt gan milzīgi (piesedz visu karavīra ķermeni), gan nelieli, kas domāti divcīņai. Vairogi tāpat atšķiras pēc biezuma un materiāla. Tā, lai pasargātu karavīru no arbaleta bultām, vairogu veidoja dziļu ar koka stiegrojuma iekšājo slāni, kas bultas aizturētu. Senākie vairogi, sākot ar aizvēsturi un antīko pasauli, bija no koka, vēlāk ar ādu apvilkti un papildus nostiprināti no ārpuses ar metāla izciļņiem vai stīpām. Šķēpus izmantoja gan kājnieki, gan bruņinieki, gan kavalērija. Vairogus bieži dekorēja ar ornamentu vai arī uz tā attēloja dzīvnieku, kas raksturoja attiecīgo klanu (cilti). Viduslaikos vairoga noformējumā bija heraldikas pazīmes, kas palīdzēja kaujas laukā identificēt, kurā pusē karotājs atrodas. Vairogs varēja kļūt par mākslas darbu, tā apgleznošanu vai apdari (it īpaši pirms slaveniem turnīriem) uzticēja profesionālam ieroču meistaram vai māksliniekam. Vairogam bija arī simboliska nozīme, proti, karavīrs varēja atgriezties "ar vairogu" vai aiziet bojā, tātad, pārnākt "uz vairoga". Šekspīra lugā "Hamlets" bojā gājušo varoni nes uz vairogiem - kā kritušo valdnieku. Simtgadu kara bruņinieka kodekss paredzēja arī tādu variantu, ka karotājs, kurš bija solījies pretiniekam nelietot pret to ieročus, kaujā izmantoja tikai vairogu - aizsardzībai. Dažāda veida vairogi gleznās ir varoņa neiztrūkstoša pazīme. Arī heraldiski vapeņi pēc būtības veidoti kā vairogi. Mūsdienās vairogus joprojām izmanto policijas spēki nolūkā atvairīt bruņotā pūļa ārdīšanos.
Senlatviešu vairogi tāpat kādreiz bijuši no koka, bet vēlāk, piedaloties sākotnēji sirojumos gar Baltijas jūras piekrasti un arī sadursmēs ar krustnešiem, parādījās metāla, galvenokārt, dzelzs, vairogi. 1967.gadā izdevniecība "Liesma" publicēja tulkojumā latviski grāmatu "Vairogs un zobens", pēc kuras tika uzņemta tāda paša nosaukuma filma - "eleganta un populāra mitoloģija par čekistiem", kā to raksturoja nelaiķis un bēdīgi slavenais advokāts Grūtups.

1. attēlā - Čarlza Eduarda Stjuarta dekoratīvais vairogs, XVIII gs. vidus (Pertas hercoga dāvinājums).

2. attēlā - krustnešu metāla vairogi, rekonstrukcija Rīgas svētkos.