ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Tēvzemes sargi (защитники отечества, Homeland guards)

- ir jēdziens un tēls, kura attēlošanai nodevušies gan mākslinieki, gan dzejnieki, vairāku gadsimtu garumā, sākot ar drosmīgajiem 300 spartiešiem, kuri krituši Termopīlu aizā 479.gadā p.m.ē kopā ar savu valdnieku Leonīdu, bet palīdzēja mazajai Grieķijai tās varonīgajā cīņā pret milzīgu Persijas cara Kserksa vadīto armiju. Starp slavenajiem Tēvzemes sargiem bija gan leģendārs skotu karalis Roberts Brūss, gan Žanna d' Arka, gan lugu varonis Vilhelms Tels, gat teiksmainie krievu "vitjazi", tādi kā Ilja Muromietis.
Viens no populārākajiem Rūdolfa Blaumaņa dzejoļiem "Tālavas taurētājs" arī veltīts tautas sargam tiešajā nozīmē. Arī leģendārais Lāčplēsis ir Tēvzemes sargs (pret Melno Bruņinieku). Starp vēlāk sarakstītiem darbiem izceļas gan Aleksandra Čaka Latvijas neatkarības cīnītāji poēmā "Mūžības skartie", gan Aleksandra Grīna varoņi eposā "Dvēseļu putenis", gan kareivji. kurus sev raksturīgi skarbajā manierē gleznojuši mūsu mākslinieki-ekspresionisti J.Kazaks un J.Grosvalds. Savukārt, viena no Brīvības pieminekļa skulprūras grupām, ko XX gadsimta 30.gadu sākumā radīja tēlnieks K.Zāle, nosaukta par Tēvzemes sargiem un novietota blakus uzrakstam "Tēvzemei un Brīvībai"

1. attēlā - Žaks Luī Davids "Leonīds pie Termopilām", 1814.g., Luvra, Parīze, Francija

2. attēlā - Jāzeps Grosvalds "Kareivji lauku sētā", 1916.-1917.g., LNMM kolekcija.