Aizguvumi (заимствования, borrowing)

- stilu, tēlu un valodas zināma piesavināšanās, kas parasti raksturīga māksliniekam vai mākslinieku grupai agrīnajā darbības periodā. Īpaši raksturīga gleznošanā, kad mācekļi atdarina sava meistara manieri. Tā, mākslinieki, kas pieder noteiktai skolai, savos darbos izmanto attiecīgās skolas dižgaru krāsu salikumu, pozas, sižetus. Venēcijas skolas vēlāko mākslinieku darbos jūtami aizguvumi no Tintoreto un Ticiāna. Tāpat ļoti izplatīti aizguvumi leksiskā un terminoloģijā, turklāt tiem bieži jāsatopas ar pretestību un neizpratni. Ir neizbēgamie aizguvumi - vārdi, kas ir atvasināti no "mirušajām valodām" - grieķu un latīņu, un bez tiem mūsdienu sabiedrība nav iedomājama. Diskusijas par aizguvumu pieļaujamo daudzumu leksikā raisās visur, bet pēdējā laikā gandrīz visi sūdzās par aizguvumiem no angļu valodas, kura tagad ielaužas pat citu lielo tautu leksikā.
Latviešu glezniecības sākotnējā attīstības posmā notika aizguvumi no krievu un vācu sižetu klāsta, kā arī tika aizgūti kompozīcijas un tehnikas labākie elementi. Tā, ļoti skaistā Kārļa Hūna "Jaunā čigāniete" ir spēcīgi ietekmējusies no Pēterburgas Mākslas akadēmijas XIX gadsimta pirmajā pusē ļoti populārā profesora Kārļa Brilova ("Pēdējās Pompejas dienas" autora) gleznas "Itāļu dienvidus" gan kompozīcijas, gan krāsu ziņā.