ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Elizejas lauki (Елисейские Поля, Champs-Élysées) grieķu: Ἠλύσιον πεδίον [Ēlýsion pedíon]

- sākotnēji - Seno grieķu koncepcija par pēcnāves dzīves vietu, ko vēlāk pieņēma arī vairākas filozofu skolas un kulti. Atšķirībā no Aīda pazemes valsts, tā ir paredzēta varoņiem un dieviem, uzturēšanās tur ir laimes un miera pilna. Turklāt katrs no šiem laimīgajiem var piekopt to nodarbošanos, kas viņam likusies jaukāka dzīvam esot. Kaut kas līdzīgs kristiešu paradīzei un Arkādijai, izredzēto apmešanās vietai. Dažos dzejnieku darbos šo jēdzienu saistīja ar Laimes (izredzēto) salām. Elizejas lauki apdziedāti pat Homēra "Odisejā" un virknē vēlāko darbu, ieskaitot vācu dzejnieku Gēti.
Mūsdienu cilvēka izpratnē Elizejas lauki saistās ar skaistāko un garāko ielu Parīzē, kura sākas Konkordijas laukumā un beidzas pie Triumfa arkas, kur atrodas greznākie Parīzes veikali, kuras tuvumā ir Francijas prezidenta pils ar atbilstošo nosaukumu - Elizejas pils. Šī krāšņā iela ir redzēta franču režisoru filmās, tieši tur notiek Francijas lielākas manifestācijas un gājieni.

1. attēlā - Šarls Fišo - skats uz Elizejas laukiem XIX gs. 60-tajos gados no "Apaļā punkta" Konkordijas laukuma virzienā, ASV kongresa bibliotēka.

2. attēlā - "Apaļais punkts" mūsdienās.