Citadele (цитадель, citadel, stronghold) itāļu: citadella (maza pilsēta)

- varens cietoksnis vai feodālās pilsētas centrālā stipri nocietinātā celtne, kas domāta tās aizsardzībai. Par citadelēm dažkārt arī kļuva antīkās celtnes, tās pārbūvējot, papildinot un nocietinot. Viens no seno Romas imperatoru mauzolejiem vēlāk kļuva par citadeli vai Svētā Eņģeļa pili, kas kalpojis gan par cietoksni, gan cietumu. Citadeles būvēja arī ārpus pilsētām, aizsargājot ūdens ceļus. Grieķu pilsētās citadele bija akropole, bet romiešu- kapitolijs. Jēdzienu izmanto arī pārnestā nozīmē, vēloties izcelt parādības vai notikuma pozitīvās īpašības - tikumības citadele, godīguma citadele u.c.
Slavenākais franču izcelsmes citadeļu autors bija XVII gadsimta speciālists Vobāns, kura idejas izmantoja arī zviedri, veidojot Rīgas aizsardzības sistēmu. No Rīgas citadeles, kas būvēta XVII gadsimtā zviedru laikos, ir saglabājies kvartāla nosaukums Valdemāra ielas tuvumā un dažas noliktavas, kā arī Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca, ko labāk pazīst kā koncertzāli “Ave Sol”. Rīgas Citadeles izskatu XVIII gs. beigās attēlojis savā akvarelī J.K. Broce.