Aforisms (афоризм, aphorism)

- īsā formā izteikts vispārināts individuāls atzinums kādā filozofiskā, ētiskā vai sociālā jautājumā. Dažkārt tiek uzskatīts par patstāvīgu literatūras žanru. Izplatīts kopš antīkajiem laikiem. Pirmais autors, kurš izmantoja šo definīciju, bija Hipokrāts. Sākotnēji aforismi tika formulēti latīņu valodā, un ar to klāstu ir papildinātas vairākas populāras enciklopēdijas. Mūsdienās aforismu savairojies tik daudz, ka tos publicē tematiski (par dzīvi vispār, par mīlestību, naidu, draudzību, naudu utt.). Slavenākie aforismu autori - Larošfuko (Francija, XVII g.s.), Lihtenbergs (Vācija, XVIII g.s.), Bernards Šovs (Anglija, XX g.s.) un no mums tuvākajiem polis Ježi Lecs.
Zināmā mērā arī dainās ir daudz aforismu, bet par pirmo ievērojamo aforismu autoru – latvieti uzskata Reini Kaudzīti, M. Kaudzītes brāli, kuri kopā sarakstījuši pirmo latviešu romānu “Mērnieku laiki”. Tāpat pazīstami E. Veidenbauma, J.Sudrabiņa un Raiņa aforismi. 2007. gadā latviski iznākusi V. Kravja sastādītā “Aforismu enciklopēdija”. Dažus aforismus pat iemūžina ēku fasādēs saskaņā ar iestādes darbības mērķi, tā Latvijas Ārlietu ministrijas frontonā esošais aforisms tulkojumā nozīmē "Izlīguma spēju stāvēt pāri visam".