ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Draudze (приход, parish, congregation)

- kādas noteiktas konfesijas baznīcas regulāro dalībnieku (baznīcēnu) kopa, proti, tie cilvēki, kas apmeklē dievkalpojumus un piedalās baznīcas organizētajos pasākumos, labdarībā u.c. Primārā sabiedrības vienība Rietumu kristīgajā pasaulē, kuras ietvaros notika visi svarīgākie pasākumi cilvēka dzīvē. Nokļūt ārpus draudzes nozīmēja tikt izstumtam.
Ir arī pacilātāka definīcija: “Dieva izredzēti, aicināti un sapulcināti cilvēki”. Mūsdienu Latvijā konkrētu draudzi sauc attiecīgā dievnama vārdā (piemēram, Sv. Jāņa draudze), vai atbilstoši novirzienam (“Jaunās paaudzes” draudze, viena no 83 Latvijas Baptistu draudzēm). Pirmā draudze, kurā viduslaiku Rīgā varēja pulcēties nevāci (senlatvieši un lībieši) atradusies Jēkaba baznīcā, toreiz ārpus pilsētas mūriem. Tās pieticīgi atturīgais izskats saglabājies līdz mūsdienām.

1. attēlā - Ambergas franciskāņu baznīcas (uz Marijas kalna) draudze pirms rīta dievkalpojuma, Dienvidvācija.

2. attēlā - Jēkaba baznīca Vecrīgā, celta 1225.gadā, skats no Mazās Trokšņu ielas.