ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Filigrānais stils (Филигранный стиль, filigree work) no latīņu: filum (diegs) + granum (grauds)

- metāla priekšmeta pārklāšana ar zelta vai sudraba diegiem, nelielām zelta vai sudraba lodītēm. Eiropā parādās juvelierizstrādājumos agrīnajos viduslaikos, kaut seno etrusku kapenēs jau satopamas filigrānās broša, kuras ir sīko zelta lodīšu un ziedu dekorētas. Mūsdienās vārdu “filigrāns” izmanto, apzīmējot izcili smalku darbu vai izpildījuma tehniku. Bet zīmējumu uz īpaša graudaina papīra, ko izmanto svarīgiem dokumentiem, arī sauc par filigrānu.
Vērtējot 2010. gada Alvja Hermaņa uzvedumu Jaunajā teātrī “Ziedonis un visums”, kritiķis pat lieto teicienu “filigrānā parodija”. Zināmā mērā par filigrānā stila var uzskatīt Oļega Auzera sudraba kausu "21. gadsimta renesanse", kura smalki izstrādātā kompozīcija simbolizē gan pirmos augus, kurus Noass iestādīja pēc Grēku plūdiem, gan dzīvās būtnes, kuras simbolizē cilvēka garīgumu un nemirstību. Šis darbs liecina par to, ka skaistuma un smalkuma jēdzīens nav pazudis arī tehnokrātu pasaulē.

1. attēlā - Plakanais auskars, kas noformēts kā rozete, ko veido koncentriskie apļi no zelta lodītēm un ziediem. Etrusku darbs, apmēram 530.-480. g. p.m.ē.

2. attēlā - Oļegs Auzers "21. gadsimta renesanse", 2010.g., sudraba kauss no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Sudraba kabineta,