ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Kariatīde (кариатида, caryatid)

- arhitektūrā balkona balsta kolonna vai pilastrs jaunas drapētas vai puskailas sievietes izskatā. Kariatīdes sākotnēji parādījušās antīkajos tempļos Senajā Grieķijā un Senajā Romā. Vēlāk tās tika izmantotas klasicisma stila civilajās ēkās, lielākoties tādās, kuras bija saistītas ar mākslu vai likumdošanu. Dažādas miesas būves kariatīdes- ar atraisītiem matiem vai bez tiem- atbilda pasūtītāju gaumei un laikmeta skaistuma etalonam. Kariatīdes ir vairumā sastopamas historicisma stila celtnēs, kuras radās vairākās Eiropas galvaspilsētā XIX gadsimta vidū paralēli Bulvāru loku izveidei Parīzē, Vīnē un Maskavā.
Rīgā kariatīdes sastopamas galvenokārt jūgendstila un eklektikas celtnēs. To lielākā daļa tāpat atrodama XIX gadsimta beigu- XX gadsimta sākuma būvēs. Diemžēl, sešas skaistās kariatīdes no historicisma stilā celtās ēkas Pārdaugavā Uzvaras bulvārī nonāca Gaismas pils pagrabstāvā (ēka nojaukta, atbrīvojot vietu bibliotēkas celtniecībai).

1. attēlā - kariatīdes pie Vīnes apgabala Tiesību pils, arhitekts A.V. fon Monteforte, 1875.-1881.g, neorenesanse, Šmerlinga laukums 11, Vīne.

2. attēlā - kariatīdes Elizabetes ielā 33, arhitekta M.Eizenšteina 1901.g. pirmā jūgendstilā celtā ēka.