ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Katedrāle (собор кафедральный, cathedral)

- pilsētas vai klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākā garīgā persona (bīskaps, arhibīskaps, kardināls). Viduslaikos – pilsētas un tās apkārtnes garīgās dzīves centrs. Pasaules lielākās katedrāles – Sv.Pētera (Romā), Sv.Pavīla (Londonā), Reimsas katedrāle Francijā, Seviljas katedrāle Spānijā. Viena no slavenākām katedrālēm ir arī Svētās Marijas Ziedu katedrāle Florencē, kuras kupolu veidoja meistars Bruneleski. Vēlāk viņa projektu tālāk attīstīja, būvējot S.Pētera katedrāli Romā, dižmeistars Bramante.
Tā kā Rīga ir daudzkonfesionāla pilsēta, mums ir vairākas katedrāles – Doma baznīca (luterticīgo katedrāle), Jēkaba baznīca (katoļticīgo katedrāle) un Kristus (Pie)dzimšanas katedrāle pareizticīgajiem. Dažkārt par otru pareizticīgo katedrāli uzskata Rīgas Svētās Trijādības katedrāli, kura PSRS laikā patiesi bija galvenā baznīca, jo Kristus Piedzimšanas katedrālē tolaik bija izvietots Rīgas planetārijs.

1. attēlā - Santa Maria del Fiore katedrāle Florencē, Itālija. Skats no fasādes. Celtniecība sākta XIII gadsimtā, pabeigta XV gadsimtā.

2. attēlā - Kristus piedzimšanas pareizticīgo katedrāle Rīgā (pirms kupolu zeltīšanas).