ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Kazemāts (каземат, Casemate) franču: casemate

- zem cietokšņa vaļņa (starp bastioniem) izbūvēta velvēta telpa ar šaujamlūkām. Sākotnēji par kazemātu sauca velvju telpas, kurām vajadzēja būt necaurejamām, tādām, kur varēja zināmā drošībā uzturēties karavīri vai glabāt munīciju un pārtiku. Vēlāk, jau XIX gadsimtā gadsimta sākumā, franču militāto celtņu speciālists inženieris Barons Hakso sācis projektēt brīvi stāvošus betona kazemātus, kurus bija iespējams būvēt virs aizsargvaļņa. Kazemātus turpināja izmantot pat Otrajā Pasaules karā nolūkā pasargāt krasta artilēriju no pretinieka aviācijas uzlidojumiem. Savukārt, vairāku cietokšņu kazemātus (piemēram, Petropavlovskas cietokšņa St. Pēterburgā) vēlāk izmantoja par politisko pretinieku ieslodzījuma vietu.
Ļoti labi saglabājušies Daugavgrīvas cietokšņa kazemāti, kā arī kazemāti Dinaburgas (Daugavpils) cietoksnī, kuros esošie lielgabali varēja apšaudīt pretinieku. Šo cietoksni, kas ir saglabājies gandrīz pilnībā, būvēja un papildināja sākot ar 1810. gadu (gatavojoyies iespējamajam karam ar Napoleonu) līdz pat 1878. gadam, un līdz XIX gadsimta beigām Dinaburgas cietoksnis ar tā kazemātiem bija viens no Impērijas 1.klases cietokšņiem, kas tomēr pakāpeniski zaudēja savu nozīmi. Tomēr tas ir vienīgais bez ievērojamām pārmaiņām saglabājies XIX gadsimta pirmās puses cietoksnis Austrumeiropā.

1. attēlā - kazemāts Luksemburgā, XVII gadsimta cietoksnis.

2. attēlā - kazemāts, skats mūsdienās, Davgavpils cietoksnis, Latvija.