ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Klasicisms (классицизм, classicism)

- vēsturiski saprot kā tēlotās mākslas virzienu, kas 17. gs. attīstās kā baroka pretmets, bet tā uzplaukums Eiropā saistīts ar 18. gs. otro pusi – 19. gs. pirmo trešdaļu. Klasicismu glezniecībā raksturo zīmējuma dominante pār kolorītu. Klasicisma varonis ir savas valsts pilsonis, kas augstu vērtē savu pilsonisko godu un pienākumus. Klasicismam arhitektūrā raksturīga antīko elementu, piemēram, dažadu orderu kolonnu un pilastru izmantošana, simetrija un proporcijas. Dažkārt klasicisma stilā celtās ēkas pieskaita vēlīnajam barokam.
Pirmā celtne Rīgā, kurā parādās klasicisma formas bija Rātsnama jaunā ēka pēc arhitekta J. fon Etingera projekta 1750. - 1765. g., kuru uzcēla vecā nama vietā. Raksturīgi šī stila pieminekļi ir Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca, Jēzus baznīca, Arsenāla ēka. Pazīstamākā un labi atjaunota klasicisma stilā celtā pils Latvijā atrodas Mežotnē, tās arhitekts Berlics izmantoja slavenā Džakomo Kvarengi plānus. Pils agrāk piederējusi slavenajai Līvenu dzimtai, mūsdienās tur ir neliela viesnīca un dažreiz tiek rīkoti klasiskās mūzikas koncerti.

1. attēlā - Vandomas laukuma daļa, arhitekts Ž. Mansārs, XVIII gs. sākums, Parīze, Francija.

2. attēlā - Mežotnes pils parādes fasāde, arhitekts J.G.Ā.Berlics, 1798.-1802.g.