ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Kontrreformācija (Контрреформация, Counter - Reformation)

- katoļu baznīcas kustība, kas bija vērsta pret reformāciju un centās no jauna saliedēt katoļticīgos. Tajā ietilpa gan pasākumi pret protestantu kustības dalībniekiem, gan to izslēgšana no baznīcas un ķeceru rakstu aizliegumi. Visu novirzienu reformāti tika pasludināti par ķeceriem un valstīs, kur katoļticībai bija izdevies saglabāt savas pozīcijas, reformātus vajāja un pat sodīja ar nāvi, izmantojot Inkvizīciju. Bet šo jēdzienu saista arī ar katoļu baznīcas centieniem atdzimt un attīrīties. Tā, Trientas koncilā tika aizliegta indulģenču pārdošana, baznīcas amatu pirkšana un pārdošana, kā arī pastiprinājās centieni atjaunot stingru kārtību klosteros, uzlabot garīdznieku izglītošanu un pievērsties misionāru darbībai kolonijās. Par vienu no kontrreformācijas instrumentiem kalpoja 1540.gadā nodibinātais Jezuītu ordenis. Ar kontrreformāciju saistīta virkne slaveno gleznotāju darbu, starp kuriem vispopulārākais ir flāms Pīters Pauls Rubenss, kā arī tā saucamā katoļticības garīgā atdzimšana ar jauno svēto un pat ticības mocekļu parādīšanos. Tā kā katoļticība joprojām saglabāja savu patronu lomu mākslā, baroka šedevri zināmā mērā bijuši šīs garīgās atdzimšanas inspirēti, jo to vairums bija veltīts reliģiskajiem sižetiem - Pasludināšanai, Kristus ciešanām, un it īpaši Jaunavas Marijas kultam, jo tās tēls parādās pat batālā žanra gleznās. Laikā, kad luterāņi tiecās iznīcināt jau esošos reliģiskā satura tēlus savās baznīcās, kontrreformācijas mākslinieki pastiprināti veidoja gan attiecīgās gleznas, gan skulptūras. Arī slavenie Mikelanželo Vatikāna gleznojumi ir kontrreformācijas inspirēti.
Latvijā kontrreformācija sakrita ar poļu laikiem, kalendāra nemieriem un latviešu rakstu valodas izplatību. Centieni atjaunot katoļticību Latvijā sākās pēc Livonijas sabrukuma, kad tā nonāca Žečepospolitas (apvienotās poļu-lietuviešu) katoļticīgās valsts atkarībā. Pēc Rīgas nonākšanas karaļa Stefana Batorija rokās te ieradās jezuīti, kuriem tika nodota Jēkaba baznīca. Tomēr pašā Rīgā, kas iepriekšējos gadu desmitos bija kļuvusi stingri luteriska, jezuītu panākumi bija vāji. Jāatzīst, ka tieši pateicoties jezuītu darbībai sāka parādīties pirmie garīgie krājumi latviešu valodā.

1. attēlā - Pīters Pauls Rubenss "Austrumu gudrie pielūdz Jēzu", 1624.g., Karaliskais Mākslas muzejs Antverpenē, Holande.

2. attēlā - Santi Gučjego "Stefana Batorija kapa piemineklis", XVI gs. beigas, Vāvele, Krakova, Polija.