ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Krusteja (крестовая галерея, cloisters)

- ar krusta velvēm segta galerija sakrālai procesijai, ēku savienošanai vai arī eja, kas atrodas ap klostera iekšējo pagalmu. Galerija it kā atkārto ēkas ārējo sienu, veidojot četrstūrainu pagalmu, kas kopīgs baznīcai un tās klosterim, norādot uz šī arhitektūras kompleksa vienotību. Kā rakstīts attiecīgajās pamācībās celtniekiem, tāds risinājums "veido nepārtrauktu un stingru arhitektūras barjeru starp mūku garīgo pasauli un tiem zemniekiem un zemniecēm, kuri strādā un dzīvo ārpus klostera". No otras puses, krustaejas ir visai gleznainas un ļauj izvērsties celtnieka (vēlāk arī mākslinieka) fantāzijai, izmantot kolonādes, pārsedzes, dažāda tipa arkas koptēla ieguvei. Kombinācijā ar koptu mauriņu un ziediem krusteja vasarā līdzinās ainavas parkam.
Rīgas Domā krustaeja ir baznīcas senākā daļa, celta XIII gadsimtā un ir izcils agrās gotikas meistardarbs Baltijā. Tā ir gandrīz 120 m gara, segta ar 29 krustveida velvēm, to ietver pret iekšējo pagalmu vērsta arkāde ar kaļķakmens kolonnām. Krusteja vairākas reizes atjaunota, turklāt notikusi arī arheoloģiskā izpēte. Patlaban tur atrodas vairāki eksponāti no blakus esošā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas- lielgabali un to piederumi, kapaplāksnes, zudušo Rīgas celtņu akmens dekoru un kalumu fragmenti.

1. attēlā - Senankas abatijas krustejas daļa ar zvanu torni, XII gs, Dienvidfrancija.

2. attēlā - krusteja Rīgas Domā, XIII-XIV gs.