Scepteris (Скипетр, Sceptre) no grieķu:σκῆπτρον, spieķis, balsts - viena no regālijām, simboliski dekorēts zizlis (vai nūjiņa) valdnieka rokās kā viņa monarhiskās (karaļa, imperatora) varas apliecinājums, parasti greznots ar izciliem dārgakmeņiem, dažkārt tiek uzskatīta par monarha dievišķās dabas simbolu. Šis valdnieku dievišķās varas apliecinājums ir pazīstams kopš senatnes. Tā, stēlā, kurā attēlots Babilonijas valdnieks Hammurapi, tam rokās jau ir neliels scepteris. Arī Olimpa varenāko dievu Zevu statujās attēloja ar milzīgu scepteri un ērgli. Vēlāk scepteris kļuva par parādes portretu un valdniekus tēlojošo aktieru tērpu neiztrūkstošu sastāvdaļu. Daži scepteri bija juvelieru darbu šedevri, un tos dekorēja ar valsts ģerboņu elementiem vai citiem varas mitoloģiskajiem simboliem. Tā, scepteri, ko tur rokās Brazīlijas imperators Pedro, rotā spārnots zirgs. Valdnieku scepteri Latvijas un latviešu tautas vēsturē ir saistīti ar svešajām varām un monarhiem. Tā, Sigizmunds III Vaza, kurš tika ievēlēts par Polijas karali, un peroodā starp 1587-1632.gadu bija vienlaikus arī Livonijas lielhercogs, nezināmā mākslinieka portretā attēlots ar scepteri labajā un varas abolu - kreisajā rokā. Turklāt Sigizmunds bija kādu laiku arī Zviedrijas karalis. 1. attēlā - Pedro Ameriko "Brazīlijas Imperatora Pedru II portrets" (ar ļoti garu scepteri), 1873.g. |