ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Katafalks (катафалк, hearse) franču: catafalque

- gan paaugstinājums, uz kura novieto zārku bēru ceremonijas laikā, gan transportēšanas līdzeklis, ko izmanto zārka nogādāšanai no baznīcas līdz kapiem (mūsdienās - arī uz krematoriju). Sākotnēji, piemēram, Senajā Romā, Katafalku ar zārku un nelaiķi atdarinošu statuju, vienkārši nesa ceremoniālajā gājienā, turklāt attiecībā uz valdnieku bērēm šī tradīcija turpinājās līdz pat XVI gadsimtam. Apbedīšanas arodā katafalki ilgstoši saukti arī par "nelaiķa karietēm", kurus vairākus gadsimtus vilkuši zirgi - izrotāti ar sēru atribūtiem (melniem krustiem) un melnām spalvām greznajās ceremonijās, vienkārši kleperi citos gadījumos. Mūsdienās zirgus nomainījuši speciālās formas motorizētie katafalki (pirmie parādījušies Parīzē XX gadsimta sākumā), kaut gan īpaši svinīgās ceremonijās joprojām izmanto zirgus vai citus, attiecīgajai valstij raksturīgus mājdzīvniekus, piemēram, vēršus. Senākā katafalka noformējuma sastāvdaļa - melni vai tumši aizkari - saglabājusies mūsdienās kā tonētie motorizētā katafalka stikli. Paša katafalka ārējais izskats daļēji liecina par nelaiķa sabiedrisko stāvokli un apbedītāju gaumi.
Latviski tautā saukts par "līķa ratiem", mūsdienās - par sēru auto. Latvijā pēdējos gadsimtos apbedīšanas ceremonijai piešķir īpašu nozīmi, tuklāt ceremonijas nodrošanāšana "atbilstoši tradīcijām" pēdējās desmitgadēs kļuvusi visai būtiska. Tā kā personas ķermeņa transportēšana ir viena no svarīgākām apbedīšanas procesa sastāvdaļām, mūsdienu Latvijā izmanto "sertificētu katafalku" - piemērotas formas automobīli. Priekšstatu par to, kā izskatījās relatīvi greznie katafalki Latvijas teritorijā XIX gadsimtā, var gūt Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

1. attēlā - zirgu iejūga katafalks, Menas štats, tika izmantots no 1895. līdz 1930.gadam, Transporta muzeja ekspozīcija, Bangorā, ASV.

2. attēlā - katafalks, XIX gs. beigas, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.