ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Mezonīns (мезонин, mezzanine) latīņu: medianus

- nepilns stāvs vai arī jumta izbūve. Parasti atrodas ēkas centrā un ir ar atsevišķu jumtu, mezonīnam mēdz būt arī balkons. Uzbūvei iespējamas dažādas formas - gan četrstūris, gan sešskaldnis. Bieži vien mezonīnam ir tīri dekoratīvs nevis funkcionāls raksturs. Krievu literatūrā šī piebūve (vai virsbūve) ir iemūžināta Antona Čehova stāstā "Māja ar mezonīnu".
Latvijas arhitektūrā mezonīni parādījās lauku un pilsētu muižās un muižiņās sākot ar XVIII gs. otro pusi, turklāt tiem pārsvarā bija funkcionāla nozīme - tur varēja izmitināt kungu apkalpojošās saimes darbiniekus, kuru statuss bija nedaud augstāks par citiem - mājskolotāju, virssulaini. Rīgas priekšpilsētu apbūvē mezonīni ir visai izplatīti kopš XIX gadsimta beigām gan koka, gan mūra apbūvē.

1. attēlā - viesnīca ar mezonīnu Prīnā, Bavārijā, netālu no Austrijas robežas.

2. attēlā - koka māja ar mezonīnu, 1880.g., arh. R.A. Pflūgs, Kalnciema iela 34, Rīga.