ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Neoklasicisms (неоклассицизм, neo-classical, Beaux-Arts)

- mākslas kustība, kas sākusies XVIII gadsimta beigās un kuras mērķis bija atgriešanās pie klasiskajām vērtībām, atdzīvinot antīkās Grieķijas un Senās Romas eleganci. Arhitektūrā un tēlotajā mākslā tas izpaudies kā pieķeršanās līnijai un simetrijai ar aizguvumiem no antīkās mākslas. It īpaši tas jūtams XVIII gadsimta beigu franču gleznotāju (Davīda, Gro) un XIX gadsimta sākuma tēlnieku darbos (Kanova, Torvaldsens). Šo darbu tapšanu veicināja Lielā franču revolūcija un Napoleona karagājieni, kas apgādāja māksliniekus ar dzīvajiem varoņiem un kronētām skaistulēm, tādām kā Napoleona slavenā māsa Polīna Borgeze- Kanovas modelis.
Latvijā pie neolkasicisma celtnēm daži autori mēdz pieskaitīt gan Jēzus koka baznīcu Rīgā (citi gan to saista ar ampīra stilu), gan Latvijas Nacionālās operas ēku (atjaunota pēc 1882.gada ugunsgrēka un pārbūvēta, papildinot ar klasicisma elementiem pēc pilsētas arhitekta Reinholda Šmelinga projekta), gan pašreizējās Kultūras ministrijas ēku Valdemāra ielā, kurā kādreiz dzīvojis I Republikas slavenais ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics.

1. attēlā - Briseles karaļpils, viens no spārniem, XX gadsimta sākumā jaunā fasāde veidota pēc Anrī Makē plāniem

2. attēlā - arhitekts Šēls, 1873.g, Valdemāra ielā 11a, Rīga.