ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Pils (дворец, palace)

- šeit kā pili mēs izprotam lielisku mītni, pārsvarā valdnieka vai valsts galvas (gan laicīgās, gan garīgās), turklāt tādu, kurai nepiemīt cietokšņa īpašības. Būtībā rados šāda tipa pilij ir palacco, bet pastāv arī zināmas atšķirības, vismaz sākotnējas, kad pilis bijušas tikai valdniekiem vai valdnieku ģimenes locekļiem. Vēlāk ar šo jēdzienu sāka apzīmēt arī īpaši greznas ļoti bagātu cilvēku mājokļus - pārsvarā tādus, kuri bija apkārtējā ansambļa galvenā sastāvdaļa. Ja sendienās pils apgādāja apkārtnes cilvēkus ar kalpotāju un kalpu darbavietām, tad tagad pilīs pārsvarā (neskaitot tās, kuras apdzīvo paši monarhi vai to ģimenes locekļi) strādā muzeju darbinieki, gidi un tehniskais personāls. Tāpat kādreizējās valdnieku pilīs mūsdienās mēdz atrasties parlamenti, hoteļi un citas iestādes, kā arī izstāžu zāles. Attēlā redzamā viena no divām Belvederas pilīm (augšējā Belvedera) ir baroka laikmeta piemineklis un kādreiz piederējusi XVII gs. beigu slavenajam karavadonim Savojas hercogam Eiženam tai laikā, kad Vīne bija Habsburgu dinastijas galvaspilsēta un dzīves vieta. Visā Belvedēras kompleksā ietilpusi vēl viena pils, barokāls parks, oranžērija un pils staļļi. Tagad šeit izvietots mākslas muzejs. Mūsdienu izpratnē par pili tiek uzskatīta grezna celtne, ko izmanto publiskiem pasākumiem un izpriecām. Jēdziens ir ļoti iecienīts dzejnieku vidū ("Sapņu pils", "Laimes pils", u.t.t.). Pilīs notiek slaveno romānu darbība un intrīgas, dāmas un kungus pilīs labprāt attēlo mākslinieki. Mūsdienās valstiskā mēroga pasākumus (vēstnieku pieņemšanas, deklarāciju parakstīšanas) arī labprāt notur pilīs. Un vēl - pilīs pat mēdz spokoties.
Latvijā jēdziena "pils", kam atbilst angļu "palace", franču "palais" un krievu "дворец" aprakstam piemērotas divi arhitektūras ansambļi, un tie abi saistīti ar slavenā Krievijas galma arhitekta Bartolomeo Rastrelli un Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona vārdiem. Viena no šīm pilīm atrodas Rundālē (un būvēta drīzāk kā grezna vasaras rezidence), bet otra - Jelgavā, toreizējā hercogistes galvaspilsētā. Tā kā Bīrons ticis pie hercoga titula pēc Ketleru dinastijas pēdējā hercoga Ferdinanda nāves tikai pateicoties Krievijas ķeizarienes Annas Ioannovnas labvēlībai, viņš nolēma celt savu jauno rezidenci ieprieksējās vietā (tā bija pārbūvēta XIV gadsimta Livonijas ordeņa pils). Pieaicinātais slavenais arhitekts Rastrelli radīja baroka pērli, bet tās celtniecībai bija nepieciešams ilgs laiks. Pirmais posms ilga no 1738. līdz 1740. gadam, otrais - no 1763. līdz 1772. gadam. Pārtraukums celtniecībā bija saistīts ar Bīrona krišanu nežēlastībā un trimdu. Ārēji Jelgavas pils, kura piedzīvoja gan Francijas nākamā karaļa Luija XVIII uzturēšanos pēc Lielās Franču revolūcijas, gan virkni citu vēsturisku notikumu, tai skaitā nodedzināšanu 1919.gadā ar atjaunošanu, visvairāk atgādina slaveno un visiem pazīstamo Ziemas pili St. Pēterburgā, jo tās abas projektējis viens un tas pats arhitekts savos ziedu laikos. Kopš 1937. gada pils telpās atrodas Lauksaimniecības akadēmija/universitāte. Par pils pagātni atgādina zem tās saglabājušās Kurzemes hercogu kapenes.

1. attēlā - Savojas prinča Eižena Belvederas pils Vīnē, skats no parka puses, XVII gs. beigas, arhitekts fon Hildebrandts.

2. attēlā - Kurzemes hercogu pils Jelgavā, mūsdienās Lauksaimniecības Universitāte, XVIII gs. vidus, arhitekts Bartolomeo Rastrelli.