Īslaicīgā māksla (недолговечное искусство, temporary art)

- pēdējās desmitgadēs notikušas izmaiņas publiskajā sfēra, tai skaitā pilsētas vidē, kurā cilvēki uzturas ne tikai pārvietojoties no darba vai uz darbu, bet arī vienkārši pavada laiku. Līdz ar to parādījušās vairākas nodarbes, kurām pat izgudroti īpaši vārdi. Viena no šīm parādībām ir tā saucamais šopings, turklāt šo vārdu bez tulkojuma saprot visas Eiropas tautas. Savukārt, īslaicīgā māksla arī kļuvusi visai populāra un tās izpausmes ir novērojamas visdažādākos veidos. Tās ir ledus skulptūras un ar to veidošanu skatītāju priekšā saistītie konkursi, smilšu skulptūras vasarā- tematiskās, atbilstoši aktualitātēm, vai fantastiskās, ziedu kompozīcijas, noteikta stila darinājumu konkursi utt. Šiem mākslas darbiem nav domāts ilgs mūžs, bet tās priecē iedzīvotājus, palīdz ieaudzināt bērnos cieņu pret mākslas radīšanu un harmonizē sabiedrību. Sarunas, kas raisās, aplūkojot īslaicīgās mākslas paraugus, mudina cilvēkus socializēties un veido pretdarbību virtuālajai pasaulei. Šo mākslas veidu sauc arī par brīvdabas mākslu.
Īslaicīgā māksla sāk ieņemt aizvien plašāku vietu arī mūsdienu Latvijas dzīvē. Tā, starptautiskie ledus skulptūru festivāli notiek jau kopš 1998.gada. 2014.gada februārī šis festivāls notika Jelgavā, kur ledus skulptūru veidošanai bija paredzētas vairāk nekā 40 t. ledus un apmeklētāji varēja novērtēt ap 50 ledus skulptūrām, kuras tika veidotas par tēmu "Brīnumzeme". Festivāla programmā bija arī konceri,. uguņošana, gaismu un mūzikas šovi. Savukārt Rīgā pirms Jāņiem kā īslaicīgās mākslas paraugi tiek izvietoti ganāmpulki, kur govis veidotas no pagalēm. No pēdējiem notikumiem - 2014.gada novembrī Latvijas tēlnieku komanda, piedalities ledus skulptūru festivālā "Polārā Rapsodija" Krievijas ziemeļos, ieguva pirmo vietu ar kompozīciju "Ziemeļu valdnieks", kur bija attēlots ods.