ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Arhitektūra (архитектура, architecture)

- šis vārds var apzīmēt gan ēku un citu fizisku objektu projektēšanas un celšanas zinātni, gan māksliniecisko paņēmienu kopu, kas raksturo attiecīgo celtni (ansambli, pilsētu, laikmetu). Arhitektūras profesionāļus sauc par arhitektiem. Arhitekti savā darbībā sintezē mākslinieciskos uzskatus ar tehnikas sasniegumiem un paņēmieniem. Viņu darbības rezultātā bieži vien tiek pilnīgi izmainīti gan būvniecības principi, gan pilsētu ārējais veidols un funkcijas. Ilgstoši arhitektu vārdi palika nezināmi (izņēmums - viens no piramīdu arhitektiem Senajā Ēģiptē, kas vienlaikus bijis valdnieces padomnieks), Eiropā situācija izmainījās pēc tam, kad Bruneleski, izbūvēdams slaveno Florences katedrāles kupolu, radījis arhitekta statūta atzīšanu. Savukārt, slavenais angļu XVII gadsimta arhitekts Kristofers Rens jau tika apbedīts ar lielu godu paša celtās svētā Pāvila katedrāles kapenēs Londonā.
Latviešu nacionālā arhitektūra sāka attīstīties tikai XIX gs. otrajā pusē, pirmais latviešu izcelsmes akadēmiski izglītotais arhitekts – Jānis (Johans) Frīdrihs Baumanis, kurš pazīstams ar Rīgas bulvāru loka apbūvi. Attēlā redzmas vairākas J.Baumaņa projektētās ēkas, tai skaitā mūsdienu Vācijas vēstniecības ēka (Tjūdoru neogotika) un Francijas vēstniecības ēka (eklektisms).

1. attēlā - Florences jumti ar Bruneleski kupolu un Sinjorijas torni.

2. attēlā - Rīgas centrs ar bulvāra apbūvi (arhitekts J.Baumanis, XIX gs. beigas) ar Brīvības pieminekļa apakšējo grupu, tēlnieks K.Zāle, 1935.g.