ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Varas ābols (Держава, globus cruciger)

- kristiešu autoritārās varas simbols kopš Viduslaikiem, kas līdz pat mūsdienām saglabājies uz monētām, ikonogrāfijā un valdnieku (monarhu) regālijās. Tas simbolizē krusta (Kristus) dominēšanu pār Zemi (lodi) vai to, ka arī pāri laicīgā valdnieka varai stāv garīgā vara. Parasti valdnieku portretos varas ābolu vienā rokā papildina scepteris otrā rokā (vai arī zobens, ja valdnieks bijis īpaši kareivīgs).
Katrīnas II vai Lielās, kā viņu sauc absolūtisma cienītāji, pārvaldītajā Krievijas impērijā mūsu senči ietilpa kā pavalstnieki gandrīz 40 gadus (formāli Kurzemes hercogistes iemītnieki visai neilgi, bet faktiski šī hercogiste pēc Polijas kārtējās sadalīšanas atradusies Krievijas varā). Rokotova parādes portrets attēlo nupat tronī kāpušo (būtībā likumīgo valdnieku un vīru gāzušo) Katrīnu visā godībā ar scepteri labajā rokā un varas ābolu - uz sarkanā samta krēsla atzveltnes. Šī majestātiskā figūra pārvelk svītru pāri necilajai vācu princesei Sofijai Frederikai, kura pirms vairāk nekā desmit gadiem izbrauca cauri Rīgai pretī savai necerētajai Pelnrušķītes laimei.

1. attēlā - A.Dīrers "Ķeizars Maksimiliāns I", 1519.g., varas ābols attēlots kā granātābols, jo impēriju veidoja daudzas sastāvdaļas.

2. attēlā - Fjodors Rokotovs "Katrīna Lielā profilā", 1763.g., Tretjakova galerija, Maskava.